"Latvijas skolas somas" pasākums

12. a klase attālināti noskatījās kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas somas” piedāvāto nodarbību “Himnas stāsts.”

Stundu garā nodarbībā par Blaumaņu Kārļa dziesmu – lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” varējām izsekot Latvijas himnas vēstures posmus dažādos laikos.

Noklausījāmies himnu dažādu laiku audioierakstos un redzēt ar to saistītus unikālus materiālus.

Interesanti bija paklausīties radošu cilvēku stāstus par to, kādas ir sajūtas, dziedot Valsts himnu. Piemēram, aktieris Raimonds Celms pastāstīja, ka viņu ģimenē himna ir dziesma, kura ir jāzina bez ierunām, jau no mazotnes. Viņa novērojumos ir tas, ka himnas atskaņošanas brīdī, cilvēkos ir redzams apmulsums, kūtrums. To viņš izskaidro ar dabisko latviešu kautrību, vai arī prakses trūkumu.

Diriģente Aira Birziņa pastāstīja par savu pirmo pieredzi, dzirdot un dziedot himnu. Šī īpašā sajūta bijusi fantastiska. Ne tik tālajā 1988.gadā, kad Latvijā sākās Atmodas laiks, kultūras un politiskie pasākumi sāka pulcēt aizvien pieaugošas tautas masas.

Pirmo reizi publiskā pasākumā bija atļauts runāt trimdas profesorei Vairai Vīķei-Freibergai. Pirmo reizi Padomju Latvijā, publikai kājās stāvot un klātesot LKP CK biroja locekļiem, tika nodziedāta tautas lūgšana “Dievs, svētī Latviju!”

Šo piedāvāto nodarbību rezultātā, 12.a klasei 2.semestrī notiks diskusiju forums par redzēto un dzirdēto.

Nobeigumā vēlos ievietot citātu, kuru ir teicis komponists Jēkabs Nīmanis: “Lai gan pamatā himnu dzied ar sirdi, tomēr nošu precizitāte ir vēlama pēc iespējas precīzāka, kaut vai lai sajustu niansētāk vienotību ar cilvēkiem, kuri to dara. Tas nav stāsts par sastingušām pozām un svētsvinīgām sejām. Tas ir stāsts par vērtībām un prieku. Par savu valsti, tautu un nāciju.”

/Latviešu valodas un literatūras skolotāja Agita Ķīle/