Vēsture

Fotogalerija

1948.gada 22.oktobrī pie Pļavniekkalna 7-gadīgās skolas noorganizēja četras krievu klases.Tās tika izvietotas Baložu kūdras fabrikas teritorijas barakā. Visus skolniekus apmācīja viens skolotājs.No 1952.gada tā ir patstāvīga Baložu pamatskola ar divām skolēnu plūsmām: krievu un latviešu. 1955.gadā liek pamatakmeni skolas ēkai. Notiek spraigi tagadējas skolas celtniecības darbi. 1957.gadā Baložu 7-gadīgā skola pāriet uz jaunās ēkas labo spārnu. 1958.gadā visa ēka jau nodota skolas rīcībā. Sākas skolas pāreja uz 8-gadīgo izglītību. Skolas direktori šajā periodā bija L.Koteļņikova, L.Ivanova, N.Kuršinskis, J.Paurāns, A.Eglītis.

No 1998./99. mācību gada skolas direktore ir Vita Broka. Ar 1954./1955.m.g. skolā strādāja jau 4 pedagogi.

1955./1956.m.g. atvēra 5.klasi ar krievu mācību valodu. Strādāja 7 skolotāji: Koteļņikova, Pļavniece, Korule, Astašenkova, Svarinska, Lukjaņenko, Donšins.

1958.gads. Šajā gadā Baložu skolā ir pirmais izlaidums. 7.klasi beidza 13 skolēni. 

Liels bija prieks, kad 1955.gadā Rozenfelds uzsāka jaunas Baložu skolas ēkas celtniecību.

Un 1957.gada 1.septembrī mums ir jauna skola /skolas labais spārns ir gatavs/.

1958./1959. m.g. visa skolas ēka nodota ekspluatācijā. Atvērta 5.klase ar latviešu mācību valodu. Skolas direktores L.Ivanovas vadībā pedagogu kolektīvs gatavojas pārejai uz vispārīgo obligāto astoņgadīgo izglītību.

Skolā strādā vēl neliels, bet draudzīgs kolektīvs: L.Ivanova /direktore/, V.Kražovskis /māc.pārzinis/, L.Strelevica /pionieru vadītāja/, M.Kudeļina, T.Semjonova, L.Karlova, A.Ivanovs, E.Svarinska, T.Ivanova, N.Špiko, S.Ansone. Skola veic lielu audzināšanas darbu ne tikai skolā, bet arī ciematā. Bija radiomezgls, kur tika nolasīti referāti, pionieri pārraidēs dziedāja, lasija dzejoļus, stāstija dažādus interesantus notikumus. Pionieri organizēja vairākus interesantus pārgajienus uz Baldoni, Nāves salu.

1959./1960.-1962./1963. m.g. notika pakāpeniska pāreja uz vispārējo obligāto astoņgadīgo izglītību. Mācību plānā galveno vietu ierādija zinātņu pamatiem, ievērojamu stundu skaitu paredzēja darbmācībāi, fiziskai un estētiskai audzināšanai. Šajā laikā likti pamati fizikas, ķīmijas, bioloģijas un darbmācības kabinetiem. Šajos gados ražošanas praksi skolā organizēja k./f. „Baloži”. Palīdzēja žāvēt kūdru, jo toreiz darbus veica ar rokām.

1962.gada 19.maijā skolas pionieri atzīmēja savas organizācijas 40.gadadienu. Svinīgu gājienu organizēja pionieru vadītāja L.Strelevica. Aktīvi pionieru vienības padomē darbojas L.Semjonova, I.Strelevica, I.Vilimoviča, V.Fomina u. c.

1962./1963.m.g. Skolā jauns direktors N.Kuršinskis un jauna pionieru vadītāja Vera Šadrina. Sakarā ar obligātās astoņgadīgās izglītības likuma realizāciju un gaidāmo vispārējo vidējo izglītību vajadzēja izveidot tādu skolu tīklu, kas vienlaikus nodrošinātu skolas pieejamību visiem bērniem un radītu labus apstākļus pedagoģiskajam procesam katrā skolā.

1963. gadā likvidēja mazo Pļavniekkalna skolu un pievienoja to Baložu astoņgadīgai skolai. Radās jaunas problēmas , jauni uzdevumi, jo līdz šim pastāvēja divas skolas. Bet tās bija tikai pārejošas grūtības, jo abas skolas veica vienu un to pašu vastisko uzdevumu-mācija un audzināja jauno cilvēku.Skolas direktora N.Kuršinska un mācību daļas vadītājas L.Ivanovas vadībā apvienotais pedagogu kolektīvs sekmīgi risināja vispārējo obligāto izglītību.

1963.gadā bija pirmais astoņgadīgās skolas izlaidums, kad pirmo reizi skolu beidza abu plūsmu skolēni, kopā- 20.Skolotāji un audzēkņi vēl ilgi atcerēsies ekskursijas uz Maskavu, Ļeņingradu, Krimu, Rjazaņu, Karpatiem un kaimiņu republikām un pa Latviju, kuras organizēja un vadīja N.Kuršinskis.Sešdesmito gadu beigas un septiņdesmito gadu sākums raksturojas ar to, ka mūsu skola gatavojās pāriet uz kabinetu sistēmu. Lielu darbu kabinetu pilnveidošanā ieguldījuši skolotāji A. Ivanovs, S. Ansone, L. Ivanova, L. Strelevica, V.Kleinšmite, R. Buholte. Rosīgi sāka strādāt pionieru organizācija, kuru prasmīgi vadīja Inta Bogdāne. Skolas kolektīvs ir atradis labus draugus Lietuvā, Ukrainā, Krievijā. Bija labas tradīcijas, mītiņi Brāļu kapos, antifašistu diena, ierindas skates, tautu draudzības festivāli. Skolā tika organizētas dažādas sporta sacensības, kuras prasmīgi vadīja fizkultūras skolotājs I.Lāviņš.

1973.gads. Skolas sagatavošanā jaunajam mācību gadam /L.Ivanovas vadībā/ skolas kolektīvs Rīgas rajonā bija pirmajā vietā astoņgadīgo skolu vidū.

1975./1976.m.g. par Baložu astoņgadīgās skolas direktoru sāka strādāt J. Paurāns. Šajos gados viņš daudz paveica skolas materiālās bāzes nostiprināšanā, skolā ir izveidoti visi nepieciešamie kabineti, kuri apgādāti ar mēbelēm un mācību tehniskajiem līdzekļiem. Šeit daudz palīdzēja skolas šefi: k./f. „Baloži”, saimn.”Rāmava”, VSKB.

Materiālu par vēsturi apkopojušas:

Lidija Strelevica un Tatjana Andrejeva